LAT
Zirgu labturība II Zarnu mikrobioms un uzvedība
Visbiežāk. saskaroties ar uzvedības problēmām (satraukums, baidīšanās, “dricelēšanās”, neparedzama uzvedība), tiek meklēts risinājums, mainot trenēšanas tehniku vai lietojot nomierinošas piedevas. Neseni pētījumi norāda, ka tā vietā, lai fokusētos uz smadzeņu “nomierināšanu”, mums būtu jāfokusējas uz zirga zarnu mikroorganismiem un zarnu veselību, lai koriģētu nevēlamo uzvedību.
Foto: no "Dabas zirgu" arhīva.
Uz novērojumiem balstīti pierādījumi vēsta, ka ir saikne starp zirga uzvedību un tā uzturu. Uzturs ar augstu cietes saturu izraisa uzvedības izmaiņas un zirgi sāk palikt “uzvilkti”, bailīgāki u.t.t. Taču pēdējā laikā tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, kāda loma tajā ir mikrobiomam* (skat. skaidrojums raksta beigās).
Zinātnieki jau kopš 1800. gadu vidus zina, ka pastāv saikne starp zarnām un smadzenēm, taču salīdzinoši nesen aprakstītas zarnu mikrobioma - smadzeņu ass komponentes, kas sastāv no:
- Centrālās nervu sistēmas (galvas un muguras smadzenes);
- Veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas (perifērās nervu sistēmas daļa, kas “neapzināti” kontrolē ķermeņa funkcijas (sirdsdarbības ātrumu, gremošanu));
- Zarnu nervu sistēmas (veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas atrodas zarnu gļotādā un kontrolē zarnu motilitāti, sekrēciju un asinsriti);
- Neiroendokrīnās sistēma;
- Imūnsistēmas.
Zirga mikrobiota aklajā zarnā satur aptuveni 10 miljardus mikrooorganismu gramā sagremotās masas, t.sk., vairāk nekā 100 baktēriju ģintis, vienšūņus un sēnes. Mikrobiota veicina gremošanu un barības vielu uzsūkšanos, tai ir būtiska loma aizsardzībā pret patogēniem un to izraisītajām slimībām, kā arī tās ražo īsās ķēdes taukskābes, ko zirgi izmanto enerģijas iegūšanai.
Korejiešu pētnieki pārskatā apgalvo, ka mikrobioms var regulēt neironus zarnu nervu sistēmā.
Īsās ķēdes taukskābēm, ko mikrobioms rada fermentācijas procesā, ir arī imūnmodelējoša iedarbība. Tās tieši mijiedarbojas ar nervu sistēmu, “nododot” informāciju par mikrobioma un zarnu trakta stāvokli. Īsās ķēdes taukskābes spēj šķērsot asins-smadzeņu barjeru un ietekmēt uzvedību. Tādēļ mikrobioms ir tik būtisks, jo veic plašu un daudzveidīgu darbību klāstu, ne tikai nodrošina fermentāciju.
Zirgu dabīgais uzturs ir biežas, nelielas maltītes ar augstu šķiedrvielu saturu un salīdzinoši zemu kaloriju saturu. Tomēr mūsdienās nereti zirgiem tiek izbarotas lielas, neregulāras maltītes ar zemu šķiedrvielu un augstu cietes saturu. Tā kā mikrobioma sastāvs ir atkarīgs no zirga uztura un daudziem citiem faktoriem, mikrobiota atšķiras atkarībā no tā, ar ko un kā zirgs tiek barots.
Uzturs ar augstu cietes un zemu šķiedrvielu saturu ir raksturots kā “alimentārais stress” jeb “uztura stress”. Attiecīgi arī šis stresa veids var izraisīt līdzīgu uzvedību kā fizikālie stresa cēloņi (izolācija no citiem zirgiem, pārblīvētība ganībās, pārlieku liela slodze u.c.).
Uzvedība, kas saistīta ar stresu, tostarp alimentāro stresu, ietver pastiprinātu vērīgumu, ”uzvilkšanos” un piesardzību vai stereotipisku uzvedību, piemēram, graušanu un aušanu.
* Mikrobiota ir baktērijas, sēnes un pārējie mirkoorganismi, kas dzīvo gremošanas traktā, bet mikrobioms ir plašāks jēdziens, tas papildus ietver mikrobiotu un tās radītos vielmaiņas produktus, dažādus struktūras elementus un ģenētisko materiālu.
Izmantotā literatūra:
https://media.springernature.com/lw685/springer-static/image/art%3A10.1186%2Fs42523-019-0013-3/MediaObjects/42523_2019_13_Fig2_HTML.png
Zirgu labturība II Ūdens
Zirgam nepieciešams uzņemt aptuveni 3-7 litrus ūdens uz 100 kilogramiem ķermeņa svara diennaktī.
Foto no Dabas zirgu arhīva - dabīga ūdenstilpne ganībās.
Uzņemtā ūdens apjomu ietekmē vairāki faktori:
- Fiziskās aktivitātes;
- Grūsnība un laktācija;
- Laikapstākļi;
- Vecums (vecāki zirgi mazāk dzer);
- Transportēšana;
- Sausnas uzņemšana - jo vairāk sausnas uzņemtajā barībā, jo lielākas uzņemtā ūdens daudzuma prasības;
- Ūdens pieejamība - zirgs var ilgstoši nedzert, ja ūdens fiziski ir grūti pieejams, piemēram, ūdenstilpnes krasti ir staigni vai slideni;
- Ūdens temperatūra - pētījumi liecina, ka zirgi dod priekšroku ūdenim, kura temperatūra ir ap 20
°C, un ievērojami samazina ūdens patēriņu dzerot aukstāku par 4.5 C vai gandrīz
sasalušu ūdeni ar vižņiem.
Dažkārt īpašnieki liedz zirgiem pieeju ūdenim pēc treniņiem, baidoties no pārlieku liela ūdens daudzuma uzņemšanas un veselības problēmām, piemēram, kolikām vai laminīta. Pētījumi pierādījuši, ka neierobežotai ūdens uzņemšanai pēc treniņiem nav negatīva ietekme uz zirga veselību. Zirgi dzers tikai tikai daudz ūdens, lai piepildītu kuņģi, tādēļ ir ieteicams ļaut zirgiem dzert tik cik viņi vēlas, pat pēc smaga treniņa. Ūdenim būtu jābūt apkārtējās vides temperatūrā. Pēc treniņiem, kur zirgs svīdis, iIeteicams arī viegli sālīts ūdens, jo tas mudina zirgu dzert un palīdz atjaunot slodzes laikā zaudētos elektrolītus.
Uzņemtā ūdens daudzumu ietekmē arī sausnas daudzums barībā. Ganībās turēti zirgi dzers mazāk samazināta mitruma daudzuma uzņemtajā rupjajā barībā dēļ. Ēdot sausu sienu vai koncentrātus, pieaugs prasības pēc uzņemtā ūdens daudzuma.
Zirgi, galvenokārt, zaudē ūdeni svīstot un elpojot. Piemēram, pēc vieglas slodzes zirgs izdalīs ~3,5 litrus sviedru, smagas slodzes gadījumā zirgs var izsvīst līdz pat 19 litriem. Tas ir ievērojams ūdens zudums, kas var izraisīt dehidratāciju.
Daudziem zirgiem pieeja ūdenim tiek nodrošināta tikai pāris reizes dienā. Lai arī zirgi tam var adaptēties, tas nav labākais risinājums zirgu veselībai un labklājībai. Zirgs, kas vairākas stundas nav dzēris ūdeni, sāk dehidratēties un sāk pasliktināties tā ķermeņa funkcijas.
Dehidratācija ir bīstams stāvoklis. Lai gan zirgs var izdzīvot vairākas nedēļas bez barības, viņš var nomirt dažu dienu laikā bez ūdens. Ja zirgs pārtrauc dzert vairāk nekā vienu dienu, nekavējoties jākonsultējas ar veterinārārstu.
Dehidratācijai raksturīgās pazīmes:
- Neraksturīga uzvedība, piemēram, apātija;
- Apetītes zudums;
- Iekritušas acis un sāni, uzrauts vēders;
- Sausas, apsārtušas gļotādas;
- Tumšs urīns;
- Pozitīvs ādas saspiešanas tests.
Ādas saspiešanas testu izmanto zirga dehidratācijas noteikšanai. To veic, satverot ādas kroku kakla vai pleca reģionā, to saspiežot un palaižot. Normāli hidrētam zirgam kroka izlīdzinās uzreiz. Ja kroka neizlīdzinās, tas norāda uz zirga dehidratāciju.
Atsauces:
https://tributeequinenutrition.com/blogs/news/is-your-horse-drinking-enough-water
https://www.zinpro.com/the-most-important-nutrient-for-your-horses-water/
https://equimed.com/health-centers/nutrition/articles/importance-of-water-in-maintaining-horses-health
Zirgu labturība II 10 fakti par zirga aprūpi ziemā
10 fakti par zirga aprūpi ziemā, kas jāzina katram zirga īpašniekam
Šī nav pirmā ziema, ko izdzīvo mūsu mīļdzīvnieki, domesticētie zirgi, tomēr ikdienā saskaramies ar situācijām, kur zirgu īpašnieki patiesi nezina, kādas ir zirga labsajūtas vajadzības vai arī apzināti ignorē, jo risinājums ir saistīts ar zināmām neērtībām un/vai izmaksām. Turklāt jāņem arī vērā, ka izpratne par to, kādos apstākļos zirgs jūtas labi, pēdējo gadu desmitu laikā arī Latvijā ir ievērojami mainījusies, kas, protams iepriecina, jo viss notiek par par labu zirgam.
Foto: "Dabas zirgu" arhīvs
- Brīvi pieejama barība - ja temperatūra ir zemāka par 5C, zirgam, lai tas ģenerētu siltumu, ir jānodrošina brīva piekļuvei labas kvalitātes cietajai barībai (sienam, vītinātam sienam).
- Brīvi pieejams ūdens - vislielākā vērība ziemā jāpievērš tam, lai zirgam būtu brīva pieeju tīram, svaigam, vēlams vismaz +4.5C siltam ūdenim, kas nodrošināts pret sasalšanu. Ja pastāv bažas, ka ūdens var sasalt, pārbaude jāveic vismaz divreiz dienā. . Jautājumam par ūdens nodrošinājumu zirgu novietnēs ziemā drīzumā veltīsim atsevišķu rakstu.
- Zirgi ar lieko svaru ziemā - arī mēģinot panākt, lai zirgs zaudē svaru, nepieciešams nodrošināt labas kvalitātes, mazkaloriju barību (mērcēts siens, siens sajaukts ar salmiem). Ieteicams izmantot līdzekļus, kas palēninātu barības uzņemšanas ātrumu, piemēram, siena tīkli ar mazām “acīm”. Siena tīklus var izvietot plašākā teritorijā, lai stimulētu pārvietošanos.
- Zirgu segas -
zirgu segu lietošana vienmēr ir jautājums, kam jāpievērš īpaša uzmanība, jo tas saistīts ar dažāda veida riskiem, piemēram, nepareiza segu lietošana var izraisīt noberzumus, traumas un palielināt ādas slimību risku. Veseli zirgi, pazeminoties temperatūrai, uzaudzē biezu kažoku un, ja tiem ir pieejama neierobežotā daudzumā barība, ūdens un patvērums, lieliski jūtas bez segas.
- Nojume/patvērums - koki un ieplakas kalpo tikai kā dabiska vēja barjera, tāpēc trīspusēji konstruēta nojume ir nepieciešama, lai nodrošinātu vislabāko aizsardzību pret nokrišņiem ganībās esošajiem zirgiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai nojumē būtu pietiekami daudz vietas, lai pat hierarhijā zemākie zirgi var tajā patverties. Lielākos ganāmpulkos var būt nepieciešama vairāk nekā viena nojume.
- Zirga apkope pēc treniņa/izjādes - sasvīdis zirgs obligāti jānosusina. To var izdarīt berzējot ar dvieli, sienu, uzsedzot mitrumu uzsūcošu segu, ja nepieciešams,, segas vairākkārt mainot. Kad zirgs ir nožuvis, segu noņem un pirms laišanas laukā “uzbužina” apmatojumu.
- Jāšana ziemā- jābūt piesardzīgiem jājot dziļā, smagā un mitrā sniegā, jo slodze ir pielīdzināma jāšanai dziļās smiltīs un var izraisīt stiegru traumas. Ja sniegs ir viegls un mazāk par ~30cm, rikšošana un atvieglota slodze var palīdzēt uzlabot sirds un asinsvadu veselību un novērst saslimšanas. Ieteicams labi pārzināt pamatu, pa kuru tiek jāts, lai izvairītos no apsnigušām bedrēm vai šķēršļiem.
- Nagi - zirgiem, kam ir pareizi aprūpēti nagi un kas nav kalti, salīdzinājumā ar kaltiem zirgiem ir labāka saķere sniegā un uz ledus. Ja zirgs ir kalts, jānodrošina, ka tiek novērsta slīdēšana un sniega sablīvēšanās nagā (radzes, atbilstoši pakavi).
- Mazāk ir vairāk - dodoties izjādē vai uz treniņu, būtiski ir labi notīrīt vietas uz kurām tiek uzlikts inventārs, taču pārējam ķermenim “netīrumi”, dubļi, kalpo kā papildus aizsardzība pret laikapstākļiem un mehāniskiem nobrāzumiem.
- Krēpes - zirga krēpes piedalās termoregulācijā un palīdz zirgam sasildīties, lietus laikā pa tām notek lietus nesaslapinot kaklu. Tāpēc ārā dzīvojošam zirgam ir svarīgi, lai krēpes tiktu saglabātas iespējami garas.
Atsauces
https://www.worldhorsewelfare.org/advice/management/winter-welfare
https://thehorse.com/118675/winter-horse-care-tips-for-owners/
https://esc.rutgers.edu/fact_sheet/winter-care-for-horses/
https://www.horsehealthproducts.com/horsemans-report/grooming/the-mane-attraction-tips-for-achieving-a-beautiful-mane-tail#:~:text=Manes%20can%20help%20keep%20your,can%20convey%20emotion%20as%20well.
Zirgu labturība II Termoregulācija ziemā
Katrai sugai ir dabīgā temperatūras komforta zona jeb enerģijas neitrālais diapazons. Zirgi vislabāk jūtas sausos laikapstākļos, temperatūrā, kas robežās no -9 līdz +15 grādi.
Daba zirgam ir radījusi vairākus risinājumus, kā tikt galā ar aukstumu:
- Pagriežot muguru pret vēju;
- Saspiežoties kopā ar citiem zirgiem, lai vairāk saglabātu siltumu;
- Kustoties;
- “Sauļojoties” ziemas saulē;
- Meklējot patvērumu – pieeja patvērumam par 20% samazina siltuma zudumu.
Zirgiem ir dažādi pielāgošanās mehānismi, lai saglabātu siltumu:
- Liela gremošanas sistēma - zirga resnās zarnas satur miljoniem baktēriju un mikroorganismu, kas šķeļ rupjajā barībā esošos nešķīstošos ogļhidrātus un celulozi. Šķeļot celulozi rodas siltums;
- Āda - tā veidota no diviem slāņiem. Virsējais slānis- epiderma un zem tās ir hipoderma- saistaudu slānis, kurā ieslēgti zemādas tauki;
- Ziemas kažoks- rupjie mati ir novietoti leņķī, zem tiem ir smalks, mīkstāku matu slānis. Tajā veidojas gaisa kabatas, tādējādi veidojot izolācijas slāni, aizturot siltumu un darbojoties kā efektīva vēja aizsardzība;
- Eļļas uz apmatojuma veido aizsargbarjeru un neļauj ādai izmirkt;
- Piloerekcija - matu erekcija, ko izraisa sīko muskuļu kontrakcija, kas paceļ matu folikulus virs pārējās ādas un paceļ matus vertikāli. Tas aiztur auksto gaisu un izveido izolācijas slāni.
Piloerekciju var salīdzināt ar niršanas tērpu. Niršanas tērpu izmanto aukstā ūdenī, lai palīdzētu nirējam saglabāt siltumu. Tērps ieslēdz nelielu ūdens slāni starp nirēju un tērpu. Ja nirēja āda saskarsies ar aukstu ūdeni, ķermeņa siltums tiks atdots aukstajam ūdenim, bet niršanas tērpa nozīme ir tajā, ka nirējam jāuzsilda tikai nelielais ūdens slānis, kas apņem ķermeni nevis jāmēģina uzsildīt viss okeāns vai ezers.
Līdzīgi arī zirgs, izveidojot gaisa slāni apmatojumā, pastāvīgi nesaskaras ar jaunu aukstā gaisa slāni no vides.
Zaudējot siltumu hipotalāms centrālajai nervu sistēma sūta signālu siltuma zuduma samazināšanai. Mehānismi ko zirgi izmanto siltuma zuduma samazināšanai:
- Papildus kaloriju dedzināšana, tā radot vairāk iekšējā siltuma. Tas prasa lielāku enerģijas uzņemšanu ar uzturu. Ja enerģija netiek uzņemta ar uzturu, zirgs sāk izmantot ķermeņa iekšējās rezerves (taukus) un zaudē svar;
- Kustības - siltums rodas muskuļiem sadedzinot enerģiju. Šis ir iemesls, kādēļ zirgi aukstā laikā var izvēlēties aktīvi kustēties;.
- Trīcēšana - muskuļu kontrakcijas paaugstina zirga iekšējo temperatūru;
- Asinsvadu konstrikcija (saraušanās)- ādas virsējais slānis ir bagātīgs ar vēnām, pa kurām plūst asinis pirms nokļūst plaušās. Vasarā zirgs šādi dzesējas, taču ziemā siltuma zudumi ir jāsamazina, tādēļ asinis tiek pārvirzītas uz asinsvadiem, kas ir dziļāk ādā, blakus artērijām. Tā asinis, kas atgriežas uz sirdi un plaušām ir artēriju uzsildītas un aukstas asinis nenonāk ķermenī;
- Enerģijas un siltuma taupīšana. Zirgs var samazināt asinsriti uz ekstremitātēm, piemērām, ausīm, purnu un kājām;
- Paātrināta vielmaiņa - tiek nosūtīti nervu impulsi, la palielinātu asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, stimulējot brīvo taukskābju izdalīšanos un glikogēna noārdīšanos. Vienlaicīgi tiek izdalīts liels adrenokortikotropā hormona daudzums asinsritē. Tas izraisa kortizola ražošanu. Kortizols ir hormons, kas palielina ķermeņa siltumu, pārveidojot taukus, ogļhidrātus un olbaltumvielas.
Dabas zirgu PIEREDZE:
- staļļa 12 gadu darbības laikā zirgu ar salšanas pazīmēm esam redzējuši vien pāris reizes. Šajos gadījumos zirgi bija ar pazeminātu ķermeņa masu un akūtām vai hroniskām veselības problēmām;
- zirgiem ziemā 24/7 neierobežoti pieejams siens, ūdens no neaizsalstoša ūdens avota (dzirdnes), nojumes;
- nozīme zirgu labsajūtā ir arī pamatnei, uz kuras tie stāv. Neesam redzējuši, ka saltu zirgiem, kuri ir uz tīra, cieta (mūsu gadījumā betona) pamata, bet esam rehabilitējuši zirgus, kas ir pastāvīgi saluši, jo dzīvojuši 24/7 staļļos, kur daļa vai pat visa diennakts jāpavada “līdz ausīm” dubļos;
- īpaša uzmanība tiek pievērsta zirgiem ar pazeminātu ķermeņa masu, veltot maksimālu uzmanību masas zuduma cēloņa konstatēšanai un novēršanai, piemēram, nodrošinot vēl vienu barošanas reizi dienā, u.tml.;
- 24/7 stallis nav panaceja visiem zirgiem jeb ir gadījumi, kad zirga dabīgo termoregulāciju ir par maz un tam ir nepieciešams papildus atbalsts, piemēram, segu veidā. Tad, rūpīgi izvērtējot, kāda veida, biezuma sega nepieciešama, lietojam to, kā arī strādājam uz to, lai zirgs iespējami ātri atgriežas pie dzīves bez segas jeb dabīgas termoregulācijas;
- un ir pieredzē arī gadījumi, kad arī ar segu ir par maz, parasti akūtu trauma vai hronisku saslimšanu saasinājumu gadījumos. Tad zirgam tiek piedāvāta iespēja, piemēram, nakti vai sliktus laikapstākļus pavadīt boksa režīmā, ja nepieciešam, papildus arī būt segā;
- ja ir nodrošināti atbilstoši apstākļi, 24/7 dzīvei pārsteidzoši veiksmīgi pielāgojas arī dienvidu zirgu šķirnes, piemēram, arābu šķirnes zirgi, tai skaitā pat tie, ka līdz šim ziemā ārā gājuši tikai segās;
- zirgs dzīvei 24/7 stallī ir jāpieradina pakāpeniski. Vislabākais scenārijs - kā pavasarī iziet ārā no staļļa, tā arī paliek ārā. Šāda pieeja nodrošinās, ka zirga dabīgā termoregulācija pakāpeniski pielāgosies dzīvei āra apstākļos.
Zirgu labturība II Gaisa rīšana
Foto: Dabas zirgu arhīvs
Cēloņi
Gaisa rijējiem ir pierādīts augstāks stresa hormona – kortizola līmenis. Šiem zirgiem novēro arī augstāku endorfīnu līmeni, kas ir zināmi kā “labsajūtas” hormoni, tādējādi grūti noteikt vai zirgi rij gaisu frustrācijas vai labsajūtas dēļ.
Šādas uzvedības cēloņi ir ļoti daudz. Tas ir saistīts ar smadzeņu darbības traucējumiem; gremošanas trakta kairinājumu, pārāk daudz koncentrātu uzturā; psiholoģiskām traumām pie atšķiršanas, turēšanu individuālos boksos bez iespējas pavadīt laiku aplokā vai kontaktējoties ar citiem zirgiem. Pētījumos un aptaujās kā galvenie cēloņi tiek minēti garlaicība, stress vai ieradums. Ir pieņēmumi, ka uzvedības pārņemšana var būt “noskatīta” no dominantākiem vai hierahijā augstākiem zirgiem. Šādam pieņēmumam šobrīd nav zinātnisks pamatojums.
Komplikācijas
Viena no būtiskākajām komplikācijām ir priekšzobu bojājumi. Kā komplikācijas tiek minētas arī gastroduodenālās čūlas.
Lielākoties, gaisa rīšana neietekmē zirga labturību un tai nav nepieciešama ārstēšana.
Gandrīz 10% kumeļu 20 nedēļu vecumā, kad tiek atšķirti un turēti boksā, sāk rīt gaisu. Kumeļiem, kas tiek turēti ganībās šādu uzvedību nenovēro.
Diagnostika
Gaisa rīšanu var diagnosticēt, novērojot uz sētām un citām horizontālām virsmām iztrūkstošus U - veida gabalus. Zirgiem novēro nodilušus priekšzobus un palielinātus kakla muskuļus. Parasti gan zirga aprūpētājs var vizuāli novērot gaisa rīšanu.
Ārstēšana
Gaisa rīšanu ir grūti apturēt, "izārstēt". Tā kā nereti uzvedības cēloni nav iespējams noteikt, nav iespējams novērst problēmas sakni. Dažkārt uzvedība ir tik ļoti nostiprinājusies, ka pat novēršot primāro cēloni, uzvedība saglabājas.
Dažkārt uzvedības novēršanai izmanto fizikālas metodes - gaisa pretrīšanas kakla siksnas, uzpurņus, noņemot horizontālas virsmas, lietojot elektrisko ganu vai virsmas pārklājot ar negaršīgām vielām.
Tiek uzskatīts, ka gaisa rīšana ir stresa pārvarēšanas mehānisms, tādējādi liedzot šo uzvedību, tas var radīt vairāk stresa un lielākas komplikācijas kā gaisa rīšana.. Nereti zirgi vēl aktīvāk rij gaisu pēc tam, kad visi ierobežojumi ir noņemti.
Ir izstrādātas ķirurģiskas ārstēšanas metodes, taču tām ir neviennozīmīgi rezultāti.
Farmakoloģiskai ārstēšanai ir labi rezultāti, taču nepieciešams veikt vairāk pētījumu blakusefektu un toksicitātes noteikšanai.
Secinājumi
Ieteicamā pieeja gaisa rīšanas menedžēšanai ietver palielinātu rupjās barības daudzumu, samazinātu koncentrātu daudzumu, ilgāku laiku aplokā/ganībās un lielākas socializācijas iespējas.
Dabas zirgu PIEREDZE
- 24/7 pieejama cietā barība – vasarā ganību zāle, ziemā siens;
- 24/7 dzīve barā, kopā ar sugasbrāļiem;
- koncentrēta barība/spēkbarība minimālā apjomā;
- lai zirgs, kurš rij gaisu, justos labi, vide tam apkārt ir speciāli jāpielāgo, piemēram, siena barotavu konstrukcijas veidotas īpaši izturīgas – pamats no metāla kvadrātcaurulēm, malas no 2collīgiem koka dēļiem, tādējādi nodrošinot gan izturību pret gaisa rijēju kodieniem, gan vienlaikus maksimāli saudzējot viņu zobus;
- gandrīz visās aploku sistēmās esam pārgājuši uz to, ka izolatori priekš augšējās elektriskā gana rindas tiek skrūvēti nevis koka mieta sānā, kā tas ir ierasts, bet augšgalā. Tādējādi novēršot to, ka zirgs, rijot gaisu, izkustina vai nolauž mietu. Tai pat laikā aplokos ir gana brīvstāvošu koku, uz kuriem var brīvi realizēt gaisa rīšanu;
- regulāra zobu veselības kontrole;
- nodrošinot visus augstākminētos apstākļus koliku risks, kas raksturīgs zirgiem, kas rija gaisu, ir samazināts līz minimumam jeb ir tikpat liels kā jebkuram citam zirgam;
- neviens no āra zirgiem nav sācis rīt gaisu, tāpēc, ka barā dzīvo gaisa rijēji.
Zirgu labturība II Kuņģa čūlas
Kuņģa čūlas ir kuņģa gļotādas bojājumi.
Foto (1)
Kuņģa čūlas sastopamas zirgiem jebkurā vecumā. 90% skriešanās sacīkšu un 60% sporta zirgu, kā arī procentuāli nelielākā apjomā hobija līmeņa zirgiem un pat kumeļiem diagnosticē kuņģa čūlas. Kuņģa gļotādas erozijas rodas dēļ ilgstošas kuņģa skābes iedarbības uz kuņģa gļotādu. Atšķirībā no cilvēkiem, baktērijas zirgiem neizraisa kuņģa čūlas. Zirgi ir zālēdāji, kuriem uzturā nepieciešams regulāri uzņemt rupjo barību. Tā kā zirga kuņģis nepārtraukti izdala skābi, kuņģa čūlas var rasties neregulāra uztura rezultātā, jo kuņģī nav rupjās barības, kas skābi neitralizē.
Zirga kuņģis ir sadalīts divās daļās.
Apakšējā daļa ir dziedzerdaļa, kas izdala skābi un tai ir aizsargpārklājums,
lai skābe to nesaēstu. Šajā daļā var rasties čūlas, taču tas ir retāk. Kuņģa
augšējā daļa paredzēta satura sajaukšanai un tai šādas aizsardzības pret skābi
nav, tāpēc šī ir visizplatītākā vieta čūlām. 
Cēloņi:
- Norobežotība (turēšana boksā) var izraisīt kuņģa čūlu attīstību. Zirgiem, kuriem nav kontakta ar citiem zirgiem, vai tādiem, kuri tiek baroti divas reizes dienā ir paaugstināts risks uz plakano šūnu čūlām. Šo zirgu kuņģis tiek pakļauts ilgstošai kuņģa sulas iedarbībai. Papildus diēta ar augstu graudu saturu rada gaistošās taukskābes, kas var veicināt čūlu attīstību.
- Stress var palielināt čūlu iespējamību. Ir pierādīts, ka regulāras apmācības un ilgstošas izjādes bez iespējas starp nodarbībām uzņemt rupjo barību, var izraisīt čūlas 5-7 dienu laikā. Smagi treniņi var samazināt gan kuņģa iztukšošanās ātrumu, gan pasliktināt tā apasiņošanu, tādējādi veicinot šo problēmu.
- Hroniska nesteroīdo pretiekaisuma medikamentu lietošana var samazināt ķuņģa gļotu aizsargkārtas veidošanos, padarot to jutīgāku pret čūlu veidošanās kuņģa dziedzeru daļā.
- Žultsskābes, kas parasti izdalās divpadsmitpirkstu zarnā, var atplūst kuņģī un bojāt kuņģa gļotādu.
- Parazīti, piemēram, gremošanas strongilīdi lielā daudzumā, kas bojā kuņģa sieniņas migrējot vai piestiprinoties pie tām. /2;4;5/
Pazīmes:
Lielākajai daļai zirgu čūlas nerada klīniskas pazīmes. Simptomi parasti ir nespecifiski, piemēram, apetītes zudums, nespodrs apmatojums, apātija, samazināta ķermeņa kondīcija, zemākas darbaspējas, nepatika pret vēderjostas pievilkšanu, uzvedības problēmas treniņos.
Foto, kur redzama zirga ar hroniskām kuņģa čūlām reakcija (draudi, ka kodīs, spers) uz vēderjostas pievilkšanu (Dabas zirgu arhīvs).
Smagākos gadījumos novērojamas kolikas un
bruksims (zobu griešana)./2;4/
Dabas zirgu pieredze:
-
kā primāro savu iespēju robežās vienmēr izvēlamies profilaksi, kas pirmajā brī'di varētu šķist
dārga un laikietilpīga, bet, skatot ilgtermiņā, jau skaidri zinot, cik dārgi maksā
akūtu kuņģa čūlu ārstēšana, cik tā ir sarežģīti organizējama, profilaktiska pieeja problēmai pavisam noteikti atmaksājas;
- zirgiem visu cauri gadu, 24/7, tiek nodrošināta iespēja būt barā, brīvi kustēties, kā arī brīva pieeja kvalitatīvai cietajai barībai ar zemu cukura daudzumu (vasaras ganības un siens no nepārganītām, dabīgām, bioloģiskas daudzveidības pļavām);
- parazītu profilakse - 2x gadā koproloģiskās (zirgu mēslu) analīzes visiem bara zirgiem, kur redzama esošā situācija, plus, kopējās izmaiņas gan individuāli, gan visam baram īstermiņā un ilgtermiņā, izejot no tām, saskaņā ar ārstējošā veterinārārsta norādījumiem, individuāls attārpošanas plāns katram zirgam. Plus, kvalitatīvu ganību uzturēšana, nepārganīšana, ecēšana, pļaušana, tādējādi veidojot parazītiem "neērtus" dzīves apstākļus;
- tiek izvērtēts, kā tiek organizēta zirga, kuram ir nosliece uz kuņģa čūlām (hroniskas kuņģa čūlas, akūtas vai hroniskas sāpes, ilgstoša medikamentoza terpaija) ikdiena, iespēju robežās samazinot stresorus, piemēram, dalība jāšanas treniņos vai sacenībās;
- esam novērojoši, ka zirgi, kas cieš hroniskas sāpes, mūsu gadījumā izteikti tas redzams uz zirgiem ar "kissing spine" diagnozēm, bieži izrāda (un padziļināti izmeklējumu to apstipina) pazīmes, kas raksturīgas kuņģa sāpēm. Un otrādi - pie diagnozes "kissing spine" vairākiem zirgiem esam nonākuši tieši caur kuņģa čūlu diagnozēm, meklējot iemeslu tam, kāpēc kuņģa čūlas pēc ārstēšanas kursa atkal un atkal atgriežas.
Kā saprast, ka zirgam sāp? Vērot zirgu un pieņemt kā faktu, ka zirgi nemelo. Tie parasti gana skaidri norāda, ka kaut kas nav kārtībā - samazinās darba spējas, parādās agresivitāte vai apātiskums, .vizuāli redzams, ka zirgs nejūtas labi. Un tad zirgs sadarbībā ar ārstējošo vetrinārārstu ir rūpīgi jāizmeklē, lai konstatētu sāpju cēloni. Tālāk jau, ja ir nepieciešams, ārstēšana, kā arī, cik vien tas iespējams, zirga dzīves, darba apstākļu uzlabošana, maiņa; - tā kā zirgi nereti neizrādas vai vāji izrāda kuņģa čūlu izraisītas sāpes, esam secinājuši, ka ārsti - oestopāti vai hiropraktiķi, ar ļoti augstu ticamības koeficientu, izmantojot savas zināšanas par zirga reakcijām uz refleksajiem punktiem, spēj diagnosticēt zirgam sāp vai nē. Pēc tam, ja tas tiek rekomendēts, padziļināta diagnostika ir veicama LLU VK Zirgu klīnikā
Atsauces:
-
Normal-ulcer.jpg (1361×750) (ucdavis.edu)
- http://omafra.gov.on.ca/english/livestock/horses/facts/info_gastric.htm
-
Gastric-Ulcers-1.jpg (1176×1151) (shopify.com)
- https://extension.umn.edu/horse-health/stomach-ulcers-your-horse)
- https://www.succeed-equine.com/succeed-blog/2014/09/24/pt-4-parasites-ulcers-horses/
