Zirgu un cilvēku labsajūtas centrs Dabas zirgi - Raksti par zirgiem

Zirgu labturība II Bioloģiskā daudzveidība

Thu, 30 Mar 2023 19:04:00 +0000

Zirgi ir zālēdāji, tie ir pielāgojušies nepārtrauktai barības uzņemšanai, kas nodrošina uzturu ar zemu olbaltumvielu un augstu šķiedrvielu saturu. Ideālā gadījumā zirgiem vajadzētu 16-18 stundas dienā ganīties un uzņemt ar šķiedrvielām bagātu zāli, augus un garšaugus, tādējādi radot dabisku bioloģisko daudzveidību uzturā.

Bioloģisko daudzveidību pļavās nosaka augu sugu bagātība zālājā. Dabiskajās pļavās mājo izcila dabas daudzveidība – vienā kvadrātmetrā var būt pat līdz 50 dažādām augu sugām.

Dabiskās pļavas, kuros ir daudz dažādu augu, garšaugu un savvaļas ziedu, ir visveselīgākais ganību veids zirgiem. Latvijā tās saglabājušās vien 0,7% Latvijas teritorijas.

Foto: no "Dabas zirgu" arhīva

Bioloģiskās daudzveidības ieguvumi

Bioloģiski daudzveidīgi zālāji un pļavas, kas satur dažādas augu sugas, garšaugus un savvaļas ziedus, zirgiem sniegs plašu vitamīnu, minerālvielu un svarīgu antioksidantu klāstu, palīdzot uzlabot veselību un stiprināt imunitāti. Turklāt tradicionālajos savvaļas augos, kas sastopami dabiskajās pļavās, ir mazāk cukura un kaloriju nekā uz parasto lopabarības sēklu maisījumu, kas pamatā veidoti no airenēm un āboliņa, balstītās ganībās, tādējādi samazinot aptaukošanās un laminīta iespējamību.

Iespējams, vislielākais ieguvums, nodrošinot zirga uzturā plašu barības bioloģisko daudzveidību, ir tās ietekme uz zirga resno zarnu mikrobiomu.

Pētījumi liecina, ka resno zarnu mikrobiomu veido dažādas baktēriju sugas. Šī daudzveidība ir saistīta ar veselīgu mikrobiomu, savukārt daudzveidības samazināšanās ir saistīta ar gremošanas slimībām un traucējumiem. Daudzveidīgs uzturs veicina daudzveidīgu mikrobiomu, kas savukārt veicina veselīgu zarnu mikrobiomu, un veselīgs zarnu mikrobioms = vesels zirgs.

Padomi bioloģiskās daudzveidības vairošanai zirga uzturā.

Plašāku bioloģisko daudzveidību zālājā var panākt ar prātīgu un labu saimniekošanu:

Izvairīties no mēslošanas- samazinot augsnes auglību, tiks palielināta to augu sugu daudzveidība, kas pielāgojušās augt ar barības vielām trūcīgā augsnē. Samazināsies aireņu daudzums un savvaļas ziedi un augi spēs labāk konkurēt, tādējādi radot daudzveidīgāku zālāju
Iespēju robežās rotējot ganības, no aprīļa līdz novembrim neganīt kādā ganību platībā, lai ļautu savvaļas ziediem un augiem uzziedēt un izsēties.
Izvairīties ganīt zālē, kas ir zemāka par 2,5cm, jo tas var radīt bojājumus un radīt augu sugu samazinājumu.
Regulāri tīrīt ganību zonas, kur zirgi atrodas koncentrēti, no izkārnījumiem. Zirgi izvairīsies ganīties šajās teritorijās, tādējādi radot lielāku ganību slodzi citās platībās. Ja mēsli netiek novākti, ganībās nonāk barības vielas, kaitējot jutīgākiem augiem.

Foto: no "Dabas zirgu" arhīva

Bioloģiskā daudzveidība ganībās ne tikai sniegs labumu zirgiem, bet arī pozitīvi ietekmēs savvaļas dzīvniekus, nodrošinot dzīvotni putniem, tauriņiem, bitēm un citiem dzīvniekiem.

Zviedru pētījumā trīs gadu laikā pētnieki konstatēja, ka atsākot ganīšanu pamestos zālājos, novēro kopienas ruderālo pazīmju pieaugumu (lielāks lapu izmērs un zemāks augu augstums) salīdzinājumā ar ruderālo pazīmju samazināšanos nepļautajās vietās. Arī sugu bagātība bija lielāka ganītos laukumos nekā neganītos. Turklāt vidējais bišu un tauriņu sugu skaits un laiks, ko tie pavadīja barojoties un atpūšoties ganītos parauglaukumos, bija lielāks nekā neganītos parauglaukumos. Ganību parauglaukumos novēroto tauriņu un bišu sugu skaits palielinājās līdz ar novēroto augu bagātību. Tātad varam secināt, ka ne vien bioloģiskā daudzveidība ir zirgam labvēlīga, bet zirgu ganīšana ir labvēlīga bioloģiskajai daudzveidībai.

https://appliedecologistsblog.com/2019/04/05/horse-grazing-restores-plant-diversity-and-pollinator-habitat-use/

https://besjournals.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/1365-2664.13338

https://smarthorsenutrition.com/biodiversity-the-key-to-equine-health/

https://grasslife.lv/wp-content/uploads/2021/07/LABOTS_26.07.21_AUGI_WEB.pdf

Zirgu labturība II Vīrišķo dzimumorgānu aprūpe

Sun, 26 Mar 2023 04:48:00 +0000

Katram vīrišķā dzimuma zirgam ir dzimumloceklis un dzimumlocekļa apvalks. Kad loceklis ir ievilkts, to apņem un pasargā dubulta ādas kroka jeb prepūcijs.

Foto: https://o.quizlet.com/TNREswJQZTN63xj51c3S5A_b.png

Prepūcijā ir tauku dziedzeri, kas izdala sekrētu. Sekrēts kopā ar nolobījušās ādas virskārtas šūnām, netīrumiem, dabīgajām baktērijām, veido biezu, vaskainu masu, kuru sauc par smegmu.

Uz dzimumlocekļa un prepūcija ir baktērijas. Tās ir normālā mikroflora. Šīs baktērijas neizraisas slimības, tās palīdz uzturēt normālu ādas veselību un var palīdzēt novērst infekcijas.

Kad tīrīt?

Ja zirga dzimumorgāni šķiet veseli, tos nav vajadzība mazgāt. Zirgiem, kas izdala pārlieku lielu smegmas daudzumu un tie izjūt diskomfortu, lieko smegmu var noslaucīt vai noskalot ar siltu tīru ūdeni. Neliels daudzums minerāleļļas (piemēram, bērnu eļļa) vai lubrikanta var palīdzēt vieglāk notīrīt smegmu. Svarīgi rīkoties ar maigumu un neberzt ādu.

Pazīmes, ka nepieciešama tīrīšana:

Vizuāli redzama smegma ārpus prepūcija, uz pakaļkājām vai vēdera.
Urīna plūsmas izmaiņas
Šķietams diskomforts urinēšanas laikā
Pietūcis prepūcijs vai dzimumloceklis
Nevēlēšanās urinēt
Smaka prepūcija reģionā
Zirgs urinē tikai nelielos daudzumos
Ieņem urinēšanas pozu, taču neurinē
Urinācija ir īsu brīdi, vāja
Urīna pilēšana

Apgrūtinātu urināciju var izraisīt arī urīnakmeņi, asinsrecekļi, spiediens ko rada jaunveidojums urīnpūslī vai urīnizvadkanālā, tādēļ, ja tīrīšana nesniedz vēlamos rezultātus, nepieciešams sazināties ar veterinārārstu.

Ko nedarīt?

Neizmantot antiseptiskus līdzekļus, piemēram, betadīnu vai hlorheksidīnu.
Neizmantot aukstu ūdeni
Neberzēt
Neizmantot šļūteni, lai izmazgātu prepūciju

Kas ir “pupa”?

Par “pupu” (jo veidojums nereti izskatās līdzīgi lielākai vai mazākai dārza pupai) sauc smegmas sakrāšanos dzimumlocekļa galā. Virs urīnizvadkanāla ir “kabata”, kur mēdz uzkrāties smegma kopā ar netīrumiem un veidoties cietas “pupas”. Ja izveidojušās lielas "pupas", tās rada diskomfortu un var traucēt urīna izvadīšanu, radot infekcijas un nieru problēmas.

Foto: http://www.infovets.com/books/equine/B/Images/B760-7.jpg

Tīrot zirga dzimumorgānus iespējams laicīgi ieraudzīt patoloģijas. Nereti zirgiem uz dzimumlocekļa vai prepūcija novēro sarkoīdus, melanomu un plakano šūnu karcinomu.

Ja zirgs izjūt diskomfortu, ir redzamas problēmas urinējot, taču saimniekam nav iespējams piekļūt dzimumorgāniem (zirgs neļauj, sper, izvairās), nepieciešams piesaistīt veterinārārstu. Veterinārārsts apskati un nepieciešamās manipulācijas veiks zirgu sedējot.

Izmantotie avoti:

https://www.horseandhound.co.uk/features/cleaning-sheaths-the-bean-queen-665653
https://www.farnam.com/stable-talk/cleaning-your-horses-sheath
https://vcahospitals.com/know-your-pet/sheath-cleaning-in-horses
https://www.horse-care.co.uk/about-us/articles-advice/sheath-cleaning-mr-bean/

Zirgu labturība II Navikulārais sindroms

Fri, 17 Mar 2023 06:07:00 +0000

Navikulārais sindroms (navikulārā slimība, podotrohleīts) ir hroniska, progresējoša slimība, kas skar navikulāro kaulu un bursu, dziļo digitālo saliecējstiegru (DDFT) un mīksto audu struktūras, kas veido navikulāro aparātu. Sindromam visbiežāk raksturīgs bilaterāls priekškāju klibums. Dažkārt klibumu novēro vienā ektremitātē, retos gadījumos pakaļkājās.

Navikulāro sindromu visbiežāk diagnosticē pieaugušiem zirgiem 4-15 gadu vecumā. Tas ir vairāk izplatīts dažu šķirņu zirgiem (piemēram, siltasiņu šķirnes zirgiem, Quarter horse un tīrasiņu zirgiem) un reti sastopams citu šķirņu zirgiem (piemēram, arābiem, frīziem).

Uzbūve

Navikulāro aparātu veido 5 struktūras:

Navikulārais kauls
Dziļā digitālā saliecējstiegra (DDFT), kas virzās lejup pa kājas aizmugurējo daļu, pāri navikulārajam kaulam un pēc tam pievienojas naga kaulam jeb P3.
Navikulārā bursa, kas darbojas kā spilvens starp navikulāro kaulu un DDFT.
Kolaterālā sezamkaula saite (CSL), kas piestiprina navikulāro kaulu pie vainagkaula (vidējās falangas) jeb P2.
Sezamkaula impara saite (CSIL), kas piestiprina navikulāro kaulu pie naga kaula jeb P3.

Foto: https://vetmed.illinois.edu/wp-content/uploads/2021/04/naviculargif.gif

Cēloņi

Pašlaik precīzs navikulārā sindroma cēlonis nav zināms. Navikulārā kaula bojājumi var rasties asins apgādes traucējumu vai kaula traumas dēļ. Bojājumi var rasties dziļājā saliecējstiegrā, navikulārājā bursā vai navikulārajās saitēs, kā rezultātā rodas sāpes un klibums.

Tāpat kā citu klibumu gadījumā, visdrīzāk, cēlonis ir vairāku faktoru kombinācija. Iespējams nozīme ir zirga uzbūvei- vairāki gadījumi novēroti zirgiem ar smagā tipa ķermeņa uzbūvi, stāviem un maziem nagiem.

Daudzi slimie zirgi ir bijuši nodarbināti disciplīnās, kurās ir liela slodze priekškājām (konkūrs, ropings, reinings) vai strādājuši uz cieta vai akmeņaina pamata (zirgi parādēs, pajūgu zirgi pilsētās)

Kā vēlviens iespējamais cēlonis minēta neregulāra nagu apkope, nelīdzsvaroti nagi vai nepārdomāta kalšana.

Simptomi

Visbiežākais simptoms ir klibums. Klibums var parādīties tikai laiku pa laikam vai tad, kad zirgs tiek trenēts uz cieta pamata vai mazā aplī. Zirgi var stāvēt ar sāpīgāko kāju izvirzītu priekšā otrai kājai.

Raksturīgs saīsināts soļu garums, sperot soli piezemēšanās ar purnagalu pa priekšu, sāpes stara centrālajā trešdaļā.

Zirgiem var būt saīsināts solis uzreiz pēc iznākšanas no staļļa vai iesildīšanās laikā. Hroniskākos gadījumos zirgs, kuram agrāk bija plašs solis, kļūst “kokaināks” un mazāk plūstošs, jo zirgs “triec” pirkstgalu, lai noņemtu spiedienu no kājas aizmugurējās daļas.

Diagnostika

Diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz anamnēzes, simptomu, nervu blokādes un rentgenogrāfijas rezultātiem.

Anamnēzē konstatēts neliels, atkārtots klibums var liecināt par navikulāro slimību. Zirgam pārvietojoties no sākuma piezemējas purngals, tas cenšas nelikt svaru uz papēžiem (pretēji laminītam), kordojot vai pārvietojoties aplī, klibums ir izteikāks uz iekšējās kājas.

Lokālas anestēzijas ievadīšana (blokāde) ap nerviem, kas inervē naga aizmugurējo daļu vai navikulārajā bursā, mazinās klibumu, kas saistīts ar navikulāro slimību.

Rentgenogrammā var atklāt navikulārā kaula bojājumus, taču kaulu izmaiņas var būt grūti interpretējamas, jo atšķirās viedokļi par naga kaula izskata “normu”.

Par precīzāko diagnostikas metodi navikulārā sindroma gadījumā min magnētisko rezonansi, taču šīs metodes pieejamība visā pasaulē ir ierobežota, tādēļ diagnostiku veic pamatojoties uz iepriekš minēto diagnostikas veidu kopumu.

Ārstēšana

Visbiežākās ārstēšanas metodes:

Kortekosteroīdu injekcijas naga kaula locītavā vai navikulārajā bursā iekaisuma mazināšanai
Ilgstošas iedarbības pretsāpju līdzekļi
Bifosfonāti
Nagu kopšana

Zirgu ar navikulāro sindromu nagu kopšana ir diskutabls temats. Pamatā ir divi virzieni kā pieiet zirgu nagu kopšanai. Viens virziens fokusējas uz koriģējošo kalšanu, otrs fokusējas uz regulāru “barefoot” griešanu, pakāpeniski saīsinot pirkstgalu un papēdi un atjaunojot stara un naga “spilvenu” funkcionalitāti. Šajā procesā lietderīga ir zābaciņu lietošana.

Jāpatur prātā, ka navikulārais sindroms nav vienkārša slimība un katram zirgam bojājums var būt citā naga struktūrā vai struktūrās, tādēļ ārstēšana ne vienmēr būs vienlīdz efektīva un katram zirgam nepieciešams pielāgot individuālu ārstēšanu.

Izmantotie avoti:

https://ker.com/equinews/navicular-syndrome-horses/

https://thehorse.com/features/navicular-syndrome/

https://www.theholistichorse.com/managing-navicular-syndrome/

https://vcahospitals.com/know-your-pet/navicular-syndrome-in-horses

https://www.msdvetmanual.com/musculoskeletal-system/lameness-in-horses/navicular-disease-in-horses

https://vetmed.illinois.edu/2020/09/11/navicular-syndrome/

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21882161/

Zirgu labturība II Naga abscess

Mon, 13 Mar 2023 20:10:00 +0000

Nags sastāv no naga ārējās sienas (naga kapsulas) un iekšējā slāņa (audi, kas savieno naga kapsulu ar naga kaulu), kronīša, zoles, naga balsta, stara, naga kaula, navikulārā kaula un citām struktūrām.

Foto: https://holistichorse.com/downloads/935/download/laminitis1%2B-Anatomy-of-the-Equine.jpg?cb=64f276e2cea82627fcc5081fb7d91f5d

Abscess veidojas baktērijām “iesprūstot” starp iekšējo slāni un naga sieniņu un veidojot kabatu ar eksudātu (strutām). Tas rada spiedienu uz naga sienu vai zoli un izraisa sāpes.

Naga abscess ir viens no visbiežākajiem akūta klibuma cēļoņiem. 1

Pazīmes

Viegls līdz smags klibums;
Ekstremitātes tūska;
Silta naga siena vai ekstremitāte;
Pozitīvs digitālais pulss;
Izdalījumi no naga vai kronīša apvidū;
Nepatīkama smaka;
Svešķermenis nagā.

Cēloņi

Naglas, skrūves, stikli vai citi svešķermeņi traumē nagu un tajā iekļūst baktērijas
Pakavu naglas baltajā līnijā rada baktērijām iespēju iekļūt nagā
Mitra vide (slikti laikapstrākļi vai netīrīts stallis)- padara nagu mīkstu un ļauj baktērijām iekļūt nagā caur balto līniju
Straujas laikapstākļu izmaiņas no sausa uz mitru un no mitra uz sausu var padarīt nagus trauslus un tie sāk plaisāt.
Slikta nagu apkope- pārauguši nagi, kas sāk aplūzt un saspiesti papēži, var vājināt balto līniju un palielināt nagu abscesu risku.
Slikts naga līdzsvars- naga sienas atdalīšanās rada papildus spriegumu sienas-zoles savienojumam un rada plaisas. Pārāk gari naga balsti var izraisīt lokālus “zilumus” un abscesus.

Ārstēšana

Dažkārt abscess “atvērsies” pats. Visbiežāk, tas notiek kronītī vai papēža “spilventiņos”. 3

Foto: https://www.all-natural-horse-care.com/images/abscess-opening.jpg

Gadījumos kad tas nenotiek, veterinārārsts abscesu drenē. Pēc abscesa atvēršanas nepieciešams pārsējs vismaz uz 48h. Smagākos gadījumos tiek nozīmēti pretsāpju līdzekļi.

Foto: https://thehorse.com/wp-content/uploads/2019/04/iStock-656800804.jpg

https://www.petmd.com/horse/conditions/skin/hoof-abscess-horses
https://extension.umn.edu/horse-health/hoof-abscesses
https://thehorse.com/158746/hoof-abscesses-in-horses/
https://extension.umn.edu/horse-health/hoof-abscesses

Zirgu labturība II "Kissing spine"

Thu, 09 Mar 2023 08:11:00 +0000

Muguras skriemeļu mugurizaugumu deģeneratīvas pārmaiņas jeb “Kissing spine”

Zirga mugurkauls sastāv no atsevišķiem skriemeļiem, ko apņem muskuļi un kas ir savienoti ar saitēm. Katram skriemelim ir izvirzījums, kas ir vērsts augšup - mugurizaugums. Normā mugurizaugumi ir ar vienmērīgu atstarpi, ļaujot zirgam izstiept un saīsināt muguru.

Foto: https://www.msdvetmanual.com/multimedia/table/vertebrae-horse

“Kissing spine” gadījumā mugurkaula skriemeļi ir satuvināti vai pat saskarās. Zirgam ir samazināta muguras mobilitāte un var rasties sāpes kustību laikā skriemeļiem savstarpēji saskaroties.

Visbiežāk “kissing spine” tiek diagnosticēts 5-10 gadus veciem zirgiem, taču saslimšanu novēro arī jaunākiem un vecākiem zirgiem. Visbiežāk “kissing spine” novēro pēdējos krūšu skriemeļos - vietā, kur atrodas segli.

Būtiski piebilst, ka ir zirgi, kas neizrāda diskomforta pazīmes un spēj veiksmīgi dzīvot un pat strādāt, neskatoties uz “kissing spine” atradnēm rentgenā.

Cēloņi

Šķirnes predispozīcija - pētījumi liecina, ka siltasiņiem, tīrasiņiem un quarter horse šķirnes zirgiem ir lielāka iespēja attīstīt “kissing spine”;
Uzbūve - zirgiem ar īsāku muguru lielāka iespēja attīstīt “kissing spine”. Šiem zirgiem ir vienāds skriemeļu skaits mazākā laukumā, kā rezultātā samazinās atstarpe starp skriemeļiem;
Iedzimtība - pētnieki atklājuši spēcīgu saikni starp iedzimtību un “kissing spine”, taču pētījumi vēl turpinā;
Nepareiza trenēšana - zirgam ir lielāka iespēja iegūt “kissing spine”, ja tie tiek jāti ar augstu novietotu galvu, ieliektu muguru, tiek apjāti pārāk agri, tiek likti pārāk lielā slodzē vai arī ar zirgu jāj jātnieks, kas jāj biomehāniski nepareizi;
Nepiemērots inventārs - ar inventāru zirgam ir tāpat kā ar kurpēm cilvēkam, piemēram, zirgam nepiemēroti segli var radīt spiedienu noteiktos punktos, kas pāraug konstantā sasprindzinājumā un sekmē muguras deformāciju;
Negatīvs plantārais leņķis - pakaļkāju naga kaula pozīcijai izmainoties (purngals augstāks pa papēdi), rodas nevienmērīgs spiediens uz naga sienu un zoli. Šādā gadījumā zirgs pakaļējās ekstremitātes pārvieto tālāk uz aizmuguri, sasprindzinot un ieliecot muguru. Ilgtermiņā šāda pozas rezultātā, mugurizaugumi satuvināsies un radīs “kissing spine”.

Foto: zirgs, kurš agresīvi, ar atglauztām ausīm reaģē uz vēderjostas pievilkšanu. "Dabas zirgu" arhīvs.

Klīniskās pazīmes

Muguras sāpes, kad tiek izdarīts spiediens gar mugurkaulu un tam blakus esošajiem muskuļiem;
Diskomforts, astes vēzēšana, atliektas ausis, košana seglojot;
Izmaiņas zirga parastajā temperamentā un uzvedībā, strādājot vai gatavojoties darbam;
Izmaiņas jājot - nevēlēšanās kustēties uz priekšu, stīvums, apstāšanās lecot (zokošana), dibena mešana vai vispārēji vājš sniegums;
Samazināta muskulatūra gar mugurkaulu;
Lēkšos grūtības pacelties ar pareizo kāju un saglabāt trīstaktu gaitu.

Diagnostika

Diagnostika, vērojot zirgu, var būt apgrūtināta, jo “kissing spine” klīniskās pazīmes ir nespecifiskas un tās var būt grūti atšķirt no citiem sāpes izraisošiem cēloņiem;
“Kissing spine” visbiežāk diagnosticē rentgenoloģiski. Diagnostikai iespējams izmantot ultrasonogrāfiju;
Ja rodas šaubas, ka muguras sāpes izraisa “kissing spine”, iespējams veikt blokādes;
Kopumā, lai novērtētu zirga muguras stāvokli, ieteicams izmantot veterinārārsta - hiropraktiķa pakalpojumu. Ārsts vizītes laikā var noteikti, cik saspringusi ir zirga mugura, izteikt versijas saspringuma cēloņiem, kā arī izmantojot dažādas manipulācijas, veikt muguras atslābināšanu.

Foto: https://southmountainequine.com/wp-content/uploads/photo-gallery/3.png

Izmantotie avoti:

Zirgu labturība II Miegs

Sun, 05 Mar 2023 07:01:00 +0000

Drošība ir zirga pamatvajadzība. Zirgs ir sabiedrisks dzīvnieks, un lai ēstu, pētītu apkārtni, kārtīgi izvārtītos, atpūstos un kvalitatīvi izgulētos, tam ir nepieciešams bars un droša vide.

Zirgi lielāko daļu laika pavada ēdot, atpūšoties vai guļot. Aptuveni 5-7 stundas dienā tiek veltītas atpūtai. Diennaktī zirgiem nepieciešamas vismaz 30 minūtes guļus stāvoklī, lai apmierinātu savas REM (rapid eye movement) miega vajadzības.

Foto: no "Dabas zirgu" arhīva.

Kā zirgi guļ

Zirgi ir polifāziski gulētāji. Tas nozīmē, ka viņiem ir vairāki miega periodi visas dienas garumā, bet lielākā daļa gulēšanas notiek naktī. Miegs ir atkarīgs no vides, sociālās hierarhijas, vecuma, barošanas un drošas vides.

Ir dokumentētas četras diennakts ritma fāzes: nomods, miegainība, lēno viļņu miegs (slow wave sleep) un ātro acu kustību miegs, ātrais miegs jeb dziļais miegs (rapid eye movement).

Lēno viļņu miegā zirga smadzeņu viļņi ir palēnināti un sinhronizēti. Šajā laikā smadzenes nedarbojas aktīvi. Šī miega faze novērojama kad zirgs atpūšas stāvot vai atrodas sternālā guļus stāvoklī (guļot uz krūtīm ar apakšā salocītām kājām).

Ātrajā miegā smadzeņu viļņi ir strauji un neregulāri kā nomodā. Šīs miega fazes laikā zirga acis kustas uz priekšu un atpakaļ, zirgs var raustīt ādu, ausis, mirkšķināt, izplest nāsis un pat kustināt kājas, Ātrais miegs norit zirgam guļot laterālajā guļus stāvoklī (plakani uz sāniem). Ātrā miega fazes laikā muskuļi pilnībā atslābst un zaudē tonusu.

Zirgi miegā pavada vidēji 5-7 stundas diennaktī, no kurām vidēji 15% ir ātrā miega fāzē. Daži zirgi ātrā miega fāzē pavada pat 2-3 stundas, taču visiem zirgiem nepieciešamas vismaz 30 minūtes diennaktī.

Lielākā daļa zirga miega norit stāvus, tas tiek uzskatīts par lēno miegu. Kopējais miega laiks parasti sastāv no miega cikliem, kurus pārtrauc nomoda periodi.

Gulēšana stāvus iespējama, pateicoties īpašam balsta mehānismam. Balsta mehānisms ir cīpslu un saišu grupa, kas ļauj zirgam nostāvēt ar nelielu muskuļu piepūli.

Kā guļ savvaļas zirgi?

Pensilvānijas universtitātes Zirgu uzvedības laboratorijas profesore jau vairāk nekā divdesmit gadus pēta savvaļas un pieradināto zirgu uzvedību.

Ir aprakstīts, ka savvaļas zirgi guļ “spēka snaudas” un rotē “sargus” (zirgus, kas stāv un paliek modri), lai nodrošinātu vajadzību pēc atpūtas un drošības.

Savvaļas zirgi guļ vairāk nekā pieradinātie zirgi un bauda vairāk atpūtas laika, jo pieaugušie zirgi sadala “sarga” pienākumus. Savvaļas zirgu grupās visi indivīdi kopā atpūšas, ēd, kopā iet pie ūdens. Jaunākie zirgi var papildus atpūsties un gulēt ganīšanās laikā, kad tos sargā pieaugušie zirgi,

Miega kvalitāti ietekmējošie faktori:

vieta, kur zirgs dzīvo (piemēram, stallī, stallī un pastaigu aplokā, ganībās);
ar ko zirgs dzīvo kopā (piemēram, viens, ar pāris tuviem draugiem, lielākā ganāmpulkā);
vieta hierarhijā (piemēram, dominējošais vai pakļāvīgais);
zirga vecums (piemēram, kumeļš, jaunzirgs, pieaudzis vai seniors);
cik pazīstama ir apkārtējā vide (piemēram, mājās vai sacensībās).
kas notiek zirga apkārtnē (piemēram, skaļas sacensības vai vakars stallī, kad visi apmeklētāji ir devušies mājās);
vai zirgs ir pieradināts vai savvaļas;
diennakts laiks un gadalaiks (piemēram, nakts vai diena, vasara vai ziema);
kādi ir laikapstākļi (piemēram, saulains, vējains un lietains);
kas ir mainījies zirga ikdienā (piemēram, bara nomaiņa, staļļa maiņa, treniņu laika maiņa).

Atsauces:

https://horserookie.com/how-horses-sleep/
https://www.petmd.com/horse/do-horses-sleep-standing
https://ker.com/equinews/sleep-requirements-horses/?fbclid=IwAR1jNvw9EXII2RYVpZJxsVjLBMxbOPqcEV1g676ArAst84ucWmx4cwEpNUU
https://set.adelaide.edu.au/news/list/2019/05/08/why-dont-horses-sit-or-lie-down-even-while-sleeping
https://set.adelaide.edu.au/news/list/2019/05/08/why-dont-horses-sit-or-lie-down-even-while-sleeping

Zirgu labturība II Ūdens

Wed, 01 Mar 2023 10:40:00 +0000

Ūdens ir būtiska zirga diētas sastāvdaļa. Zirga ķermenis sastāv no 68% ūdens. Ūdenim ir būtiska nozīme gremošanas procesā un citās organisma funkcijās. Zirgiem ieteicama brīva pieeja tīram, svaigam ūdenim 24/7.

Zirgam nepieciešams uzņemt aptuveni 3-7 litrus ūdens uz 100 kilogramiem ķermeņa svara diennaktī.

Foto no Dabas zirgu arhīva - dabīga ūdenstilpne ganībās.

Uzņemtā ūdens apjomu ietekmē vairāki faktori:

Fiziskās aktivitātes;
Grūsnība un laktācija;
Laikapstākļi;
Vecums (vecāki zirgi mazāk dzer);
Transportēšana;
Sausnas uzņemšana - jo vairāk sausnas uzņemtajā barībā, jo lielākas uzņemtā ūdens daudzuma prasības;
Ūdens pieejamība - zirgs var ilgstoši nedzert, ja ūdens fiziski ir grūti pieejams, piemēram, ūdenstilpnes krasti ir staigni vai slideni;
Ūdens temperatūra - pētījumi liecina, ka zirgi dod priekšroku ūdenim, kura temperatūra ir ap 20 °C, un ievērojami samazina ūdens patēriņu dzerot aukstāku par 4.5 C vai gandrīz sasalušu ūdeni ar vižņiem.

Dažkārt īpašnieki liedz zirgiem pieeju ūdenim pēc treniņiem, baidoties no pārlieku liela ūdens daudzuma uzņemšanas un veselības problēmām, piemēram, kolikām vai laminīta. Pētījumi pierādījuši, ka neierobežotai ūdens uzņemšanai pēc treniņiem nav negatīva ietekme uz zirga veselību. Zirgi dzers tikai tikai daudz ūdens, lai piepildītu kuņģi, tādēļ ir ieteicams ļaut zirgiem dzert tik cik viņi vēlas, pat pēc smaga treniņa. Ūdenim būtu jābūt apkārtējās vides temperatūrā. Pēc treniņiem, kur zirgs svīdis, iIeteicams arī viegli sālīts ūdens, jo tas mudina zirgu dzert un palīdz atjaunot slodzes laikā zaudētos elektrolītus.

Uzņemtā ūdens daudzumu ietekmē arī sausnas daudzums barībā. Ganībās turēti zirgi dzers mazāk samazināta mitruma daudzuma uzņemtajā rupjajā barībā dēļ. Ēdot sausu sienu vai koncentrātus, pieaugs prasības pēc uzņemtā ūdens daudzuma.

Zirgi, galvenokārt, zaudē ūdeni svīstot un elpojot. Piemēram, pēc vieglas slodzes zirgs izdalīs ~3,5 litrus sviedru, smagas slodzes gadījumā zirgs var izsvīst līdz pat 19 litriem. Tas ir ievērojams ūdens zudums, kas var izraisīt dehidratāciju.

Daudziem zirgiem pieeja ūdenim tiek nodrošināta tikai pāris reizes dienā. Lai arī zirgi tam var adaptēties, tas nav labākais risinājums zirgu veselībai un labklājībai. Zirgs, kas vairākas stundas nav dzēris ūdeni, sāk dehidratēties un sāk pasliktināties tā ķermeņa funkcijas.

Dehidratācija ir bīstams stāvoklis. Lai gan zirgs var izdzīvot vairākas nedēļas bez barības, viņš var nomirt dažu dienu laikā bez ūdens. Ja zirgs pārtrauc dzert vairāk nekā vienu dienu, nekavējoties jākonsultējas ar veterinārārstu.

Dehidratācijai raksturīgās pazīmes:

Neraksturīga uzvedība, piemēram, apātija;
Apetītes zudums;
Iekritušas acis un sāni, uzrauts vēders;
Sausas, apsārtušas gļotādas;
Tumšs urīns;
Pozitīvs ādas saspiešanas tests.

Ādas saspiešanas testu izmanto zirga dehidratācijas noteikšanai. To veic, satverot ādas kroku kakla vai pleca reģionā, to saspiežot un palaižot. Normāli hidrētam zirgam kroka izlīdzinās uzreiz. Ja kroka neizlīdzinās, tas norāda uz zirga dehidratāciju.

Atsauces:

https://tributeequinenutrition.com/blogs/news/is-your-horse-drinking-enough-water

https://www.zinpro.com/the-most-important-nutrient-for-your-horses-water/

https://equimed.com/health-centers/nutrition/articles/importance-of-water-in-maintaining-horses-health

Zirgu labturība II 10 fakti par zirga aprūpi ziemā

Tue, 28 Feb 2023 09:42:00 +0000

10 fakti par zirga aprūpi ziemā, kas jāzina katram zirga īpašniekam

Šī nav pirmā ziema, ko izdzīvo mūsu mīļdzīvnieki, domesticētie zirgi, tomēr ikdienā saskaramies ar situācijām, kur zirgu īpašnieki patiesi nezina, kādas ir zirga labsajūtas vajadzības vai arī apzināti ignorē, jo risinājums ir saistīts ar zināmām neērtībām un/vai izmaksām. Turklāt jāņem arī vērā, ka izpratne par to, kādos apstākļos zirgs jūtas labi, pēdējo gadu desmitu laikā arī Latvijā ir ievērojami mainījusies, kas, protams iepriecina, jo viss notiek par par labu zirgam.

Foto: "Dabas zirgu" arhīvs

Brīvi pieejama barība - ja temperatūra ir zemāka par 5C, zirgam, lai tas ģenerētu siltumu, ir jānodrošina brīva piekļuvei labas kvalitātes cietajai barībai (sienam, vītinātam sienam).
Brīvi pieejams ūdens - vislielākā vērība ziemā jāpievērš tam, lai zirgam būtu brīva pieeju tīram, svaigam, vēlams vismaz +4.5C siltam ūdenim, kas nodrošināts pret sasalšanu. Ja pastāv bažas, ka ūdens var sasalt, pārbaude jāveic vismaz divreiz dienā. . Jautājumam par ūdens nodrošinājumu zirgu novietnēs ziemā drīzumā veltīsim atsevišķu rakstu.
Zirgi ar lieko svaru ziemā - arī mēģinot panākt, lai zirgs zaudē svaru, nepieciešams nodrošināt labas kvalitātes, mazkaloriju barību (mērcēts siens, siens sajaukts ar salmiem). Ieteicams izmantot līdzekļus, kas palēninātu barības uzņemšanas ātrumu, piemēram, siena tīkli ar mazām “acīm”. Siena tīklus var izvietot plašākā teritorijā, lai stimulētu pārvietošanos.
Zirgu segas - zirgu segu lietošana vienmēr ir jautājums, kam jāpievērš īpaša uzmanība, jo tas saistīts ar dažāda veida riskiem, piemēram, nepareiza segu lietošana var izraisīt noberzumus, traumas un palielināt ādas slimību risku. Veseli zirgi, pazeminoties temperatūrai, uzaudzē biezu kažoku un, ja tiem ir pieejama neierobežotā daudzumā barība, ūdens un patvērums, lieliski jūtas bez segas.
Nojume/patvērums - koki un ieplakas kalpo tikai kā dabiska vēja barjera, tāpēc trīspusēji konstruēta nojume ir nepieciešama, lai nodrošinātu vislabāko aizsardzību pret nokrišņiem ganībās esošajiem zirgiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai nojumē būtu pietiekami daudz vietas, lai pat hierarhijā zemākie zirgi var tajā patverties. Lielākos ganāmpulkos var būt nepieciešama vairāk nekā viena nojume.
Zirga apkope pēc treniņa/izjādes - sasvīdis zirgs obligāti jānosusina. To var izdarīt berzējot ar dvieli, sienu, uzsedzot mitrumu uzsūcošu segu, ja nepieciešams,, segas vairākkārt mainot. Kad zirgs ir nožuvis, segu noņem un pirms laišanas laukā “uzbužina” apmatojumu.
Jāšana ziemā- jābūt piesardzīgiem jājot dziļā, smagā un mitrā sniegā, jo slodze ir pielīdzināma jāšanai dziļās smiltīs un var izraisīt stiegru traumas. Ja sniegs ir viegls un mazāk par ~30cm, rikšošana un atvieglota slodze var palīdzēt uzlabot sirds un asinsvadu veselību un novērst saslimšanas. Ieteicams labi pārzināt pamatu, pa kuru tiek jāts, lai izvairītos no apsnigušām bedrēm vai šķēršļiem.
Nagi - zirgiem, kam ir pareizi aprūpēti nagi un kas nav kalti, salīdzinājumā ar kaltiem zirgiem ir labāka saķere sniegā un uz ledus. Ja zirgs ir kalts, jānodrošina, ka tiek novērsta slīdēšana un sniega sablīvēšanās nagā (radzes, atbilstoši pakavi).
Mazāk ir vairāk - dodoties izjādē vai uz treniņu, būtiski ir labi notīrīt vietas uz kurām tiek uzlikts inventārs, taču pārējam ķermenim “netīrumi”, dubļi, kalpo kā papildus aizsardzība pret laikapstākļiem un mehāniskiem nobrāzumiem.
Krēpes - zirga krēpes piedalās termoregulācijā un palīdz zirgam sasildīties, lietus laikā pa tām notek lietus nesaslapinot kaklu. Tāpēc ārā dzīvojošam zirgam ir svarīgi, lai krēpes tiktu saglabātas iespējami garas.

Atsauces

https://www.worldhorsewelfare.org/advice/management/winter-welfare

https://thehorse.com/118675/winter-horse-care-tips-for-owners/

https://esc.rutgers.edu/fact_sheet/winter-care-for-horses/

https://extension.umn.edu/horse-care-and-management/caring-your-horse-winter#getting-rid-of-ice-in-paddocks-53310

https://www.horsehealthproducts.com/horsemans-report/grooming/the-mane-attraction-tips-for-achieving-a-beautiful-mane-tail#:~:text=Manes%20can%20help%20keep%20your,can%20convey%20emotion%20as%20well.

Zirgu labturība II Zarnu mikrobioms un uzvedība

Mon, 27 Feb 2023 08:51:00 +0000

Visbiežāk. saskaroties ar uzvedības problēmām (satraukums, baidīšanās, “dricelēšanās”, neparedzama uzvedība), tiek meklēts risinājums, mainot trenēšanas tehniku vai lietojot nomierinošas piedevas. Neseni pētījumi norāda, ka tā vietā, lai fokusētos uz smadzeņu “nomierināšanu”, mums būtu jāfokusējas uz zirga zarnu mikroorganismiem un zarnu veselību, lai koriģētu nevēlamo uzvedību.

Foto: no "Dabas zirgu" arhīva.

Uz novērojumiem balstīti pierādījumi vēsta, ka ir saikne starp zirga uzvedību un tā uzturu. Uzturs ar augstu cietes saturu izraisa uzvedības izmaiņas un zirgi sāk palikt “uzvilkti”, bailīgāki u.t.t. Taču pēdējā laikā tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, kāda loma tajā ir mikrobiomam* (skat. skaidrojums raksta beigās).

Zinātnieki jau kopš 1800. gadu vidus zina, ka pastāv saikne starp zarnām un smadzenēm, taču salīdzinoši nesen aprakstītas zarnu mikrobioma - smadzeņu ass komponentes, kas sastāv no:

Centrālās nervu sistēmas (galvas un muguras smadzenes);
Veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas (perifērās nervu sistēmas daļa, kas “neapzināti” kontrolē ķermeņa funkcijas (sirdsdarbības ātrumu, gremošanu));
Zarnu nervu sistēmas (veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas atrodas zarnu gļotādā un kontrolē zarnu motilitāti, sekrēciju un asinsriti);
Neiroendokrīnās sistēma;
Imūnsistēmas.

Zirga mikrobiota aklajā zarnā satur aptuveni 10 miljardus mikrooorganismu gramā sagremotās masas, t.sk., vairāk nekā 100 baktēriju ģintis, vienšūņus un sēnes. Mikrobiota veicina gremošanu un barības vielu uzsūkšanos, tai ir būtiska loma aizsardzībā pret patogēniem un to izraisītajām slimībām, kā arī tās ražo īsās ķēdes taukskābes, ko zirgi izmanto enerģijas iegūšanai.

Korejiešu pētnieki pārskatā apgalvo, ka mikrobioms var regulēt neironus zarnu nervu sistēmā.

Lactobacillus un Bifidobacterium sugas izmaina to, cik viegli sistēmas nervi “uzliesmo”, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti uz CNS. Mikrobiota ražo arī dažādus neirotransmiterus, kas tiešā veidā stimulē CNS. Lactobacillus, Bifidobacterium un Escherichia coli, kā arī Saccharomyces (raugs) var ražot serotonīnu, kateholamīnus (tostarp epinefrīnu un dopamīnu) un acetilholīnu. Šie neirotransmiteri var stimulēt zarnu un veģetatīvās nervu sistēmas nervus. Savukārt veģetatīvā nervu sistēma stimulē CNS un neiroendokrīno sistēmu (hipotalāma-hipofīzes asi).

Īsās ķēdes taukskābēm, ko mikrobioms rada fermentācijas procesā, ir arī imūnmodelējoša iedarbība. Tās tieši mijiedarbojas ar nervu sistēmu, “nododot” informāciju par mikrobioma un zarnu trakta stāvokli. Īsās ķēdes taukskābes spēj šķērsot asins-smadzeņu barjeru un ietekmēt uzvedību. Tādēļ mikrobioms ir tik būtisks, jo veic plašu un daudzveidīgu darbību klāstu, ne tikai nodrošina fermentāciju.

Zirgu dabīgais uzturs ir biežas, nelielas maltītes ar augstu šķiedrvielu saturu un salīdzinoši zemu kaloriju saturu. Tomēr mūsdienās nereti zirgiem tiek izbarotas lielas, neregulāras maltītes ar zemu šķiedrvielu un augstu cietes saturu. Tā kā mikrobioma sastāvs ir atkarīgs no zirga uztura un daudziem citiem faktoriem, mikrobiota atšķiras atkarībā no tā, ar ko un kā zirgs tiek barots.

Uzturs ar augstu cietes un zemu šķiedrvielu saturu ir raksturots kā “alimentārais stress” jeb “uztura stress”. Attiecīgi arī šis stresa veids var izraisīt līdzīgu uzvedību kā fizikālie stresa cēloņi (izolācija no citiem zirgiem, pārblīvētība ganībās, pārlieku liela slodze u.c.).

Uzvedība, kas saistīta ar stresu, tostarp alimentāro stresu, ietver pastiprinātu vērīgumu, ”uzvilkšanos” un piesardzību vai stereotipisku uzvedību, piemēram, graušanu un aušanu.

* Mikrobiota ir baktērijas, sēnes un pārējie mirkoorganismi, kas dzīvo gremošanas traktā, bet mikrobioms ir plašāks jēdziens, tas papildus ietver mikrobiotu un tās radītos vielmaiņas produktus, dažādus struktūras elementus un ģenētisko materiālu.

Izmantotā literatūra:
https://media.springernature.com/lw685/springer-static/image/art%3A10.1186%2Fs42523-019-0013-3/MediaObjects/42523_2019_13_Fig2_HTML.png

Zirgu labturība II Termoregulācija ziemā

Mon, 24 Oct 2022 00:29:00 +0000

Katrai sugai ir dabīgā temperatūras komforta zona jeb enerģijas neitrālais diapazons. Zirgi vislabāk jūtas sausos laikapstākļos, temperatūrā, kas robežās no -9 līdz +15 grādi.

Daba zirgam ir radījusi vairākus risinājumus, kā tikt galā ar aukstumu:

Pagriežot muguru pret vēju;
Saspiežoties kopā ar citiem zirgiem, lai vairāk saglabātu siltumu;
Kustoties;
“Sauļojoties” ziemas saulē;
Meklējot patvērumu – pieeja patvērumam par 20% samazina siltuma zudumu.

Zirgiem ir dažādi pielāgošanās mehānismi, lai saglabātu siltumu:

Liela gremošanas sistēma - zirga resnās zarnas satur miljoniem baktēriju un mikroorganismu, kas šķeļ rupjajā barībā esošos nešķīstošos ogļhidrātus un celulozi. Šķeļot celulozi rodas siltums;
Āda - tā veidota no diviem slāņiem. Virsējais slānis- epiderma un zem tās ir hipoderma- saistaudu slānis, kurā ieslēgti zemādas tauki;
Ziemas kažoks- rupjie mati ir novietoti leņķī, zem tiem ir smalks, mīkstāku matu slānis. Tajā veidojas gaisa kabatas, tādējādi veidojot izolācijas slāni, aizturot siltumu un darbojoties kā efektīva vēja aizsardzība;
Eļļas uz apmatojuma veido aizsargbarjeru un neļauj ādai izmirkt;
Piloerekcija - matu erekcija, ko izraisa sīko muskuļu kontrakcija, kas paceļ matu folikulus virs pārējās ādas un paceļ matus vertikāli. Tas aiztur auksto gaisu un izveido izolācijas slāni.

Piloerekciju var salīdzināt ar niršanas tērpu. Niršanas tērpu izmanto aukstā ūdenī, lai palīdzētu nirējam saglabāt siltumu. Tērps ieslēdz nelielu ūdens slāni starp nirēju un tērpu. Ja nirēja āda saskarsies ar aukstu ūdeni, ķermeņa siltums tiks atdots aukstajam ūdenim, bet niršanas tērpa nozīme ir tajā, ka nirējam jāuzsilda tikai nelielais ūdens slānis, kas apņem ķermeni nevis jāmēģina uzsildīt viss okeāns vai ezers.

Līdzīgi arī zirgs, izveidojot gaisa slāni apmatojumā, pastāvīgi nesaskaras ar jaunu aukstā gaisa slāni no vides.

Zaudējot siltumu hipotalāms centrālajai nervu sistēma sūta signālu siltuma zuduma samazināšanai. Mehānismi ko zirgi izmanto siltuma zuduma samazināšanai:

Papildus kaloriju dedzināšana, tā radot vairāk iekšējā siltuma. Tas prasa lielāku enerģijas uzņemšanu ar uzturu. Ja enerģija netiek uzņemta ar uzturu, zirgs sāk izmantot ķermeņa iekšējās rezerves (taukus) un zaudē svar;
Kustības - siltums rodas muskuļiem sadedzinot enerģiju. Šis ir iemesls, kādēļ zirgi aukstā laikā var izvēlēties aktīvi kustēties;.
Trīcēšana - muskuļu kontrakcijas paaugstina zirga iekšējo temperatūru;
Asinsvadu konstrikcija (saraušanās)- ādas virsējais slānis ir bagātīgs ar vēnām, pa kurām plūst asinis pirms nokļūst plaušās. Vasarā zirgs šādi dzesējas, taču ziemā siltuma zudumi ir jāsamazina, tādēļ asinis tiek pārvirzītas uz asinsvadiem, kas ir dziļāk ādā, blakus artērijām. Tā asinis, kas atgriežas uz sirdi un plaušām ir artēriju uzsildītas un aukstas asinis nenonāk ķermenī;
Enerģijas un siltuma taupīšana. Zirgs var samazināt asinsriti uz ekstremitātēm, piemērām, ausīm, purnu un kājām;
Paātrināta vielmaiņa - tiek nosūtīti nervu impulsi, la palielinātu asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, stimulējot brīvo taukskābju izdalīšanos un glikogēna noārdīšanos. Vienlaicīgi tiek izdalīts liels adrenokortikotropā hormona daudzums asinsritē. Tas izraisa kortizola ražošanu. Kortizols ir hormons, kas palielina ķermeņa siltumu, pārveidojot taukus, ogļhidrātus un olbaltumvielas.

Dabas zirgu PIEREDZE:
- staļļa 12 gadu darbības laikā zirgu ar salšanas pazīmēm esam redzējuši vien pāris reizes. Šajos gadījumos zirgi bija ar pazeminātu ķermeņa masu un akūtām vai hroniskām veselības problēmām;
- zirgiem ziemā 24/7 neierobežoti pieejams siens, ūdens no neaizsalstoša ūdens avota (dzirdnes), nojumes;
- nozīme zirgu labsajūtā ir arī pamatnei, uz kuras tie stāv. Neesam redzējuši, ka saltu zirgiem, kuri ir uz tīra, cieta (mūsu gadījumā betona) pamata, bet esam rehabilitējuši zirgus, kas ir pastāvīgi saluši, jo dzīvojuši 24/7 staļļos, kur daļa vai pat visa diennakts jāpavada “līdz ausīm” dubļos;
- īpaša uzmanība tiek pievērsta zirgiem ar pazeminātu ķermeņa masu, veltot maksimālu uzmanību masas zuduma cēloņa konstatēšanai un novēršanai, piemēram, nodrošinot vēl vienu barošanas reizi dienā, u.tml.;
- 24/7 stallis nav panaceja visiem zirgiem jeb ir gadījumi, kad zirga dabīgo termoregulāciju ir par maz un tam ir nepieciešams papildus atbalsts, piemēram, segu veidā. Tad, rūpīgi izvērtējot, kāda veida, biezuma sega nepieciešama, lietojam to, kā arī strādājam uz to, lai zirgs iespējami ātri atgriežas pie dzīves bez segas jeb dabīgas termoregulācijas;
- un ir pieredzē arī gadījumi, kad arī ar segu ir par maz, parasti akūtu trauma vai hronisku saslimšanu saasinājumu gadījumos. Tad zirgam tiek piedāvāta iespēja, piemēram, nakti vai sliktus laikapstākļus pavadīt boksa režīmā, ja nepieciešam, papildus arī būt segā;
- ja ir nodrošināti atbilstoši apstākļi, 24/7 dzīvei pārsteidzoši veiksmīgi pielāgojas arī dienvidu zirgu šķirnes, piemēram, arābu šķirnes zirgi, tai skaitā pat tie, ka līdz šim ziemā ārā gājuši tikai segās;
- zirgs dzīvei 24/7 stallī ir jāpieradina pakāpeniski. Vislabākais scenārijs - kā pavasarī iziet ārā no staļļa, tā arī paliek ārā. Šāda pieeja nodrošinās, ka zirga dabīgā termoregulācija pakāpeniski pielāgosies dzīvei āra apstākļos.

Zirgu un cilvēku labsajūtas centrs Dabas zirgi - Raksti par zirgiem

Zirgu labturība II Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskās daudzveidības ieguvumi

Padomi bioloģiskās daudzveidības vairošanai zirga uzturā.

Zirgu labturība II Vīrišķo dzimumorgānu aprūpe

Kad tīrīt?

Ko nedarīt?

Kas ir “pupa”?

Izmantotie avoti:

Zirgu labturība II Navikulārais sindroms

Uzbūve

Cēloņi

Simptomi

Diagnostika

Ārstēšana

Zirgu labturība II Naga abscess

Pazīmes

Cēloņi

Ārstēšana

Zirgu labturība II "Kissing spine"

Muguras skriemeļu mugurizaugumu deģeneratīvas pārmaiņas jeb “Kissing spine”

Cēloņi

Klīniskās pazīmes

Diagnostika

Zirgu labturība II Miegs

Kā zirgi guļ

Kā guļ savvaļas zirgi?

Miega kvalitāti ietekmējošie faktori:

Zirgu labturība II Ūdens

Atsauces:

Zirgu labturība II 10 fakti par zirga aprūpi ziemā

Atsauces

Zirgu labturība II Zarnu mikrobioms un uzvedība

Zirgu labturība II Termoregulācija ziemā

Dabas zirgu PIEREDZE: